Latvijas kultūras kanona konkursa Latgales reģionālajā atlasē 1. vieta

Konkursā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas komandu pārstāvēja 3 dalībnieces: Līga Madara Arcimoviča (12.M2H), Katerina Marcinkeviča (12.M2H) un Ginta Bilinska (11.M1).

Attachment1 (2) IMG_2170

Latgali  atlases konkursā pārstāvēja 7 komandas no Balviem, Bebrenes (2), Ludzas, Krāslavas un Daugavpils.

Paldies skolas radošā darba komandai, bez kuras iesaistīšanās, iedziļināšanās dažādo kanona kultūras vērtību būtībā, organizatoriskās palīdzības konkursa uzdevumu izpildē, idejām, vērtējumiem diskusiju darbā un atbalsta rezultāts nebūtu iespējams: 10. M1- Kristiāna Bule, Juris Siliņš, Huberts Zimacki; 10. M2H – Elīna Batare un Marts Dreļs; 11.M2 – Liene Bērziņa; 12.M1V – Elizabete Groce; 12.M2H – Renāte Kupcova, Renāte Seržante un Samanta Šlendina, kā arī visiem, visiem mūsu skolas atbalstītājiem, kuri ieradās atbalstīt mūsu komandu ar savu klātbūtni konkursa norises laikā. Paldies arī par morālo atbalstu un labiem ceļa vārdiem startam skolotājām: Anitai Deksnei, Irēnai Prikulei, Indrai Gailītei, Sarmītei Arbidānei, kā arī Svetlanai Bilinskai par pārsteigumu un skolas atbalsta komandas organizēšanu.

Astoto gadu pēc kārtas konkursu rīko Latvijas Kultūras akadēmija vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēniem. 2019./2020. mācību gadā Kultūras kanona konkursa moto ir “Brīvības gars kultūras kanonā, radošumā un manī”. Kultūras kanona konkursa 2019./2020. mērķis ir sekmēt skolu jaunatnes pētniecisku, radošu un praktisku iesaisti Latvijas kultūras kanona vērtību aktualizēšanā, īpašu uzmanību pievēršot brīvības ideju daudzveidīgajām izpausmēm gan Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, gan šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās.

Mūsu skolas radošā komanda pēc ilgām debatēm, pārdomām, radošajām pauzēm un uzrāvienu konkursam izvirzīja trīs Latvijas Kultūras kanona vērtības: režisora Rolanda Kalniņa (1922) spēlfilmu „Elpojiet dziļi…” („Četri balti krekli”) (1967); komponistes Lūcijas Garūtas (1902–1977) kantāti tenoram, baritonam, korim un ērģelēm „Dievs, Tava zeme deg!” (1943) un  komponista Jāzepa Vītola (1863–1948) balādi jauktam korim „Gaismas pils” (1899).

Šajās vērtībās skolēni pētīja brīvības idejas un centās atklāt, kā personības, tautas, valsts brīvība un brīvības ideja tajās manifestējas, prezentējot savu radošo skatījumu uz Latgales vēstniecības „Gors” skatuves konkursa žūrijai 6 cilvēku sastāvā un arī skatītājiem.

Fragments no ģimnāzijas komandas dalībnieces Līgas Madaras Arcimovičas pārdomām pēc konkursa:

„.. Pēdējo divu nedēļu laikā viss prāts grozījās apkārt brīvības tematikai…

Mēs kā komanda izskatījām visdažādākās brīvības izpausmes – sākot ar brīvības atņemšanu, liegumu parkoties pie skolas, beidzot ar gara brīvību, ko noteikti var uzskatīt par visnozīmīgāko brīvības aspektu.

 Es ļoti centos mudināt cilvēkus sev apkārt saprast to, cik patiesībā daudz mums pieder – vienkārši būt brīviem.  Pateicoties šīm domām, es daudz ko secināju priekš sevis: 

Patiesībā brīvība noteikti ir uzskatāma par vienu no visplašākajiem jēdzieniem pasaulē, tomēr teikšana, ka mēs esam brīvi, noteikti nenozīmē, ka cilvēks ir patiesībā brīvs. 

Ikvienam ir jāuzdod sev jautājums, kas ir tā lieta, kas, iespējams, liedz tavu brīvību. Katram ir jāizauklē brīvības ideja sevī, lai saprastu, kurā virzienā doties. Arī nevajadzētu domāt, ka brīvība ir uzskatāma par visatļautību, jo patiesībā ir tik daudz lietu, kuras mēs varam realizēt pat nesaskaroties ar absolūto brīvību. Ir jāizmanto šī brīvība sevis attīstībai, izaugsmei, jo, manuprāt, tas ir labākais veids, kā to izjust savā sirdī. 

Visbeidzot es patiešām apzinājos, lai izjustu laimi, gandarījumu dažreiz ir jājūt sava veida panīkuma sajūta, jo tas liecina par grūtībām. Un tieši, ja tu sāc sajust grūtības, tas liecina, ka tu esi uz pareizā ceļa.

 Laikam tieši šī brīvības apziņa man lika doties uz priekšu, tāpēc arī mēs šodien atstājām visu sevi uz skatuves, tieši tāpēc mums izdevās plūkt uzvaras laurus – godalgoto 1. vietu  Pagājušogad šajā pašā konkursā mēs bijām tikai 7., bet, kā sapratām, lai uzkāptu kalnā, vispirms ir jābūt tā pakājē..”

 Otrās kārtas norise un fināls notiks Rīgā, 2020. gada janvārī. Vēlam veiksmi!