Nesen mūsu Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā notika absolventu vakars. Tas bija 6. februāris, kad atkal kopā sapulcējās ne tikai klasesbiedri, bet arī labākie draugi, kas plecs pie pleca bija mācījušīes šeit līdz pat divpadsmitajai klasei. Viņus vieno skolas sols, kopīga klase, stingra un reizē mīļa skolotāja, un tūkstošiem atmiņu. Noteikti katrs absolvents pēc pēdējā skolas zvana izvēlējās savu ceļu. Daudziem jau ir ģimenes un sava dzīve, taču mums, jaunajiem skolēniem, būtu ļoti svarīgi uzzināt, kā ir mainijusies skola un ko tā ir devusi citiem, tāpēc noklausījāmies kāda mūsu skolas absolventa atmiņu stāstu par tolaik Rēzeknes 1. vidusskolu.
Intervija ar šīs skolas absoventu Robertu:
1.Vai Jūs varētu nosaukt savu mīļāķo mācību priekšmetu un skolotāju?
Mana mīļākā skolotaja bija Aina Zavicka un mācību priekšmets, kas tolaik man tik ļoti interesēja bija vēsture.
P.S.Vēlētos piebilst, ka reti tiek sastapti cilvēki, kam vēsture neietilpst grūtāko priekšmetu sarakstā.
2.Ko Jums dzīvē deva mācīšanās skolā?
Mācīšanās skolā deva man nepieciešamo izglītības apjomu, lai iestātos universitātē, kas bija mans mērķis.Es ieguvu draugus un kompetentus skolotājus daudzos priekšmetos. Protams, arī pieredzi un izpratni par dzīvi.
3.Kādā augstskolā Jūs iestājāties un kādu profesiju izvēlējāties?
Pēc skolas beigšanas es iestājos Latvijas Universitātē, kur pabeidzu vēstures un filozofijas fakultāti, taču izlēmu turpmāko dzīvi nesaistīt ar vēsturi. Šobrīd esmu jurists, jo pabeidzu arī juridisko fakultāti Latvijas Universitāte.
4.Kāpēc Jūs izvēlējaties Rēzeknes 1. vidusskolu?
Šo skolu neizvēlējos es, to izdarīja mani vecāki, jo tā atradās vistuvāk mājām.
5.Pastāsties, ko Jūs vislabāk atceraties no skolas gadiem?
Mūsu skolotaja neizvairījas no sava pienākuma būt par klases audzinātaju. Mēs kopā bijām ļoti daudzās vietās- Maskavā, Baltkrievijā, braucām strādāt „Lotosa vienībā”. Piedzīvojumu bija ļoti daudz. Vislabāk es atceros gadījumu Maskavā, kad mūsu klasi izmitināja internātskolā, taču naktī skola applūda, un no rīta mēs atklājām, ka visapkārt bija ūdens, un mums vajadzēja lēkāt pa gultām, lai tiktu laukā no skolas telpām!
Šis vakars ir ļoti nozīmīgs absolventiem, jo beidzot viņi var atgriezties pagātnē un atcerēties aizmirsto. Izlasot interviju, mēs varam secināt, ka šim cilvēkam un daudziem citiem skola bija ļoti svarīga dzīves daļa, un atmiņas par to ir vērts saglabāt.
Megija Medne, 8.M1 klase
