Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas 8.m1 klases skolnieks Jānis Platacis jau otro gadu piedalās LTV1 organizētajā erudīcijas, gudrības un atjautības spēlē „Gudrs, vēl gudrāks”. 2015./2016.mācību gadā Jānis šajā spēlē ieguva 1.vietu pusfinālā un 1.vietu finālā. 2016./2017.mācību gadā Jānis šajā spēlē ieguva 1.vietu pusfinālā un 2.vietu finālā.
Jāni šim raidījumam pamudināja pieteikties māsa. Visi klasesbiedri bija cītīgi Jāņa atbalstītāji un patiesi priecājās par viņa dalību un uzvaru. Pārsteidzoši, cik daudz var izdarīt cilvēks, ja vien ir vēlme sasniegt savu nosprausto mērķi ! Gribas ieteikt Jānim nepadoties grūtās situācijās un arī turpmāk ar savu centību, apķērību un gribasspēku sasniegt jaunas virsotnes. Mēs ar tevi lepojamies, Jāni!
Jānis stāsta: „ Raidījums „Gudrs, vēl gudrāks” ir kā vīruss, mazā atkarība, kas rada prieku, adrenalīnu, tas ir viens liels piedzīvojums. Šī erudīcijas spēle pagājušajā sezonā burtiski mainīja manu dzīvi – kļuvu komunikablāks, atvērtāks un ieguvu ticību sev un saviem spēkiem, un daudz, daudz, daudz ko citu.
Dalība spēlē rada īpašas emocijas, un esmu pārsteigts, cik gan daudzi cilvēki skatās šo raidījumu un ik reizi jūt man līdzi. Pēc spēles parasti manas ģimenes locekļu telefona līnijas un sociālie portāli ir karsti, tiek saņemti zvani un vēstules no tuviem un tāliem radiem, draugiem un paziņām ar sveicieniem, šoka un izbrīnas saucieniem.
Protams, iepriekšējā gada uzvara ir uzlikusi arī savu slogu, visi pazīst mani kā gudrinieku, skolotāji arī no manis sagaida vairāk, tagad esmu spiests mācīties labāk, kā saka – latiņu jau vairs nedrīkst nolaist. Kā jau katram mākonim ir zelta maliņa, tā arī šajā situācijā ir daudz, daudz pozitīvu aspektu. Piemēram, sekmes uzlabojušās, redzu motivāciju mācīties. Līdz šim biju pelēkā masa, un, iespējams, kāds skolotājs mani pat nebija pamanījis klasē starp citiem, es neizcēlos ne ar ko īpašu.
Startējot spēlē, šogad pirmā vieta nebija noteicošā, noteicošais bija savu zināšanu pārbaude un tās neaprakstāmās sajūtas, kas valda „Gudrs, vēl gudrāks” filmēšanas laukumā. Taisnība vien ir tiem, kas saka, ka prožektoru gaismā un zālē, kur valda satraukums, starp saviem konkurentiem pat par tik vienkāršu darbību kā 2*2=4 sāc aizdomāties. Ticiet man, televīzijā viss izskatās citādāk. Filmēšana ir garš un nogurdinošs process (vismaz 5 stundu garumā).
Nedomāju, ka esmu gudrs, bet esmu erudīts. Man pašam šķiet, ka esmu vidusmēra skolēns, bet ar savu kripatiņu brīnuma. Man saka, ka es nebeidzu pārsteigt. Klusums, klusums, klusums, tad BAMS – izdaru ko tādu, kas nogāž no kājām (protams, labā nozīmē). Tā arī notika ar „Gudrs, vēl gudrāks”. Nevienu mirkli neesmu nožēlojis, ka riskēju un pierādīju visiem, ko spēju. Protams, viens es to nepaveiktu, paldies manai ģimenei un īpaši māsai par spēcīgu grūdienu to darīt, kā arī tik daudzajiem līdzjutējiem par atbalstu.
Noteikti ieteiktu nevienam nebaidīties, aizpildīt anketu un piedalīties, tā ir neaizmirstama pieredze un tikai viens pieteikums var mainīt dzīvi par 180 grādiem.”
8.m1 klases audzinātāja Jeļena Pikuma
